Kamēr sataisījāmies, sāka smidzināt. Pusceļā uz pludmali sākās lietus, ar zibinošajiem un ducinošajiem specefektiem. Caur mašīnas logiem itin neko nevarēja saskatīt. Un ceļā uz pludmali mums pretim brauca mašīnu tūkstotis, gudrie cilvēki bēga mājās. Bet mēs tik turpinām savu ceļu, cerot, ka gan jau lietusgāze beigsies, kad mēs nokļūsim līdz pludmalei. 15 minūtes nosēdējām mašīnā, līdz lietus mitējās.

Citi atpūtnieki, kas no lietus slēpās zem veikala nojumes, tikai noskatījās, kā es, vienā peldkostīmā, skrēju uz jūru. Pirmā ieskrēju, ieniru. Ūdens tik auksts, ka gaiss šķita svilinoši silts. Pirmies saules stari no rietumiem, bet austrumos vēl mākoņi un pērkons. Idilliski.