6. lapa no 65ām
UN TA
Uz priekšnieces galda šķīvītis ar vienu apgrauztu burkānmaizes krimaliņu. Tā tur stāv jau otro nedēļu.
Savas smirdeklības es izmazgāju jau pagāišnedēļ, bet departamenta virtuvītē uz ledusskapja kā
mazbērnu aizmirsts opis sēd pirms neilga laika tik plašu ažiotāžu sacēlušais katliņš.
Varbūt viņam jāiedod vārds. Vārds.. Man ir noģieda, ka dažiem labiem no šī portalla šis uzdevums sanāks
labāk, nekā man. Un ta te ir APLIECINĀJUMS par semināra kursu apmeklējumu
"E-prezentācija, argumentācija un statistikas datu atainošana digitālajā vidē", ko nevarētu teikt, jo nekas par
statistikas datiem tur vispār nebija, tikai kaut kādas pārsaldinātas kanēļmaizes, kursu vadītāja stāvoklī
un dusmīga vadības grupa, kas klabināja itentos Lenovo datorus ar sarkano, gudro pogu klaviatūrā.
Un ta te ir Renčika dāvātā krūciņa ar vilciņu laikam, tāda kā paredzēta tieši vienai neaizmirstulītei
(miedz Renčikam ar aci) un koka auseklītis, kuru man uzdāvināja laikam vārda dienā. Ir "NORDPLUS" piparmētru
kalpetes, četri izžuvuši marķieri un divi lieli sējumi ar jaunākajiem pētījumiem par skolu dzīvi te un tur.
Tat ir grāmatiņa "365 Laimes zibšņi", kuru man uzdāvināja kolēģi, sveicot mani ar pirmo aizvadīto gadu
šajā iestādē. Tat ir Paņikovska portrets, kuru es uzskrīpāju uz Post-It lapiņas, gaidu pilns pirms, Simja
vārdiem, "Ījāba" lekcijas par "12 krēsliem" un "Zelta teļu" (kas bija tiešām laba lekcija, un ne tikai tādēļ
vien, ka pēc tās deva šņabi un forscmack'u). Tat ir LKA buklēts angļu valodā, mans atgādinājums par
neiespējamo vēlmi tur vēlreiz iestāties - vismaz viņa sāk kļūt neiespējama, bet man ir pāris labi padomdevēji, kuri
a)spēj norādīt uz šī gadījuma mazsvarīgumu Lielo Notikumu gaismā; b)spēj norādīt uz manām spējām tomēr
izveikt arī pārmaiņas pēc ko neiespējamu (par to, ar ko tas viss noslēdzās, lasiet mūsu laikraksta nākamajos numuros).
Un ta atnāca kolēģis un iztraucēja manu vientulību, es saku, vai tad tu neesi atvaļinājumā, viņš saka, esmu, bet
man te parādījās daži darbiņi un nu saki viens cilvēks.
UN TA te ir Ļenas Glazovas dzejoļi, kurus tā arī neesmu sācis atdzejot, Ostups droši vien mani izstrīpos no
uzticamo cilvēku loka, bet te atkal jāatgriežas pie kvalitatīvā argumenta a). Tat te ir dažas mana vectētiņa fotogrāfijas
no viņa "operetes laikiem", kur viņš šķelmjo ar kaut kādām tuklvaidzēm 17. gadsimta franču stila tērpos vai arī pilsoniski
atspiedies pret kādiem nebūt reliņiem, ģimenes ielokā, draudzīgajā padomju savienībā, parkā vai pludmalē,
tēti, tēti, es gribu vēl gāzēto ūdeni.
Tat ir "Veselības tēja bronhiem" by Docteur Tereshko (vai arī jūs domājat par tanti izplatījumā, kad izdzirdat/izlasāt
šo uzvārdu), dzerta laikam kādas 3 vai 4 reizes. Tat ir ievārījums "Draiskule", nenosmieties, vispār bija garšīgs
savulaik bet tas arī, šķiet, vēl no vārda dienas, tā kā drīz būs jāmet ārā. Tat ir Prozas Lasījumu 2016 programma.
Divas tējkarotes, zaļš šķīvis ar nazi un dakšiņu (jānomazgā), kafijas krūzīte, 4 gab zīmuļi (ar dzēsenēm galā), skočšč,
saspraudītes narkotiku kuliņā, līmes zīmulis, triviāla apsveikuma kartiņa no kolēģiem dzimšanas dienā, uz kuras kaķēns
Gārfīlds sapņo par Džeimsonu (vai lai tiešām būtu devis par sevi tādu pļēgurainu iespaidu, ka jādāvina šādas kartiņas,
kas pat nav kartiņas, bet ar 4. stāva krāsaino printeri izdrukāts png. fails?). Droši vien mana bijušā kolēģa iniciatīva.
Viņam nebija diezko labi ar humora izjūtu. UN TAT ir ļoti aizkustinošs gadījums, manas agrākās priekšnieces atstāta kartiņa,
kurā viņa saka paldies par kopā pavadīto laiku un vēl dažas lietas KAS NAV INTIMAS bet kuras man nebija teicis ja nu
ne gluži NEVIENS cilvēks, tad katrā ziņā - nebija teicis ļoti sen. Tie ir mani, kā teiktu Mama Tebarg, "spēka vārdi".
Kaut ar pats lem, pats visu sver, pats laimei durvis ver un tarara, tarara, staigājiet, it visur klaiņājiet.
Tat ir greipfrūtu sulas pud. (1 gab., svaigi spiesta) un Mang. ūd., gāz. (pārpalikumi no konferences).
Un tat ir Mamas Tebarg dāvinātā koka miza no Siguldas, viens akmentiņš, bloknots ar latvju rakstiem un violetām lapām,
no tā var labi taisīt tās kustīgās multenes, kur sazīmē stūros ķiņķēziņus.
Ā, un vēl ir adatu komplekts. Tas vēl no pagājušā gada nometnes.
UN TAT galda šitas te aktivitāšu centriņš ar vienu dzēseni, salūzušu skavotāju, šķērēm, kolas korķi (tas man piedalās
loterijā, viņš neprātā dzelkstošām acīm sēca, aha, loterija jau droši vien simts gadus ir beigusies). Un mēs nedrīkstētu
aizmirst zīmuļu asināmo un telecentrāli "Yealink", kura reizēm dzīvo pati savu dzīvi un brīnums, ka nezvana uz staciju,
lai neteiktu "jums tur ir izvietota bumba".
Vēl ir galda kalendārs, kurā ar draudīgiem, sarkaniem burtiem pierakstīts mobilā numurs kaut kādam džekam no RSU.
Austiņu uzgaļi manām superīgajām JBL austiņām, kuras vairs nekur nevaru atrast.
Tāpat kā spēku (vai vienkārši - interesi) pieķerties 7. lapai no 65ām.
Current Music: |
Wild Nothing - Nocturne |
