Vairākas · dienas

Astoņas dienas bērnu nometnē ir kā pusgads in rīl laif. Un pats vainīgs - kā teiktu Mama Tebarg - varde, kur tu līdi?
Sēžot ar jūzeri kašaduru pie vistu kūts pustrijos rītā, kad mazās dvēseles bezapziņā dus, atzinos, ka lielākoties uz
šīm nometnēm braucu strādāt nevis bērnu dēļ, bet tāpēc, ka nometnes vadītāja, attiecīgi, kašaduras maman K. ir viens
no maniem tuvākajiem draugiem un tas ir kā tāds draudzības apliecinājums. Vai stiprinājums.
Tad kašadura teica, ka tas īstenībā esot treniņš "dzīvei tur, ārā". Lai attīstītos dzelzsbetona spēja triekties cauri
tai ikdienas sienai, apvērstu visu šito izjobņīto konsjūmerisma sistēmu vēkšpēdus un ieraudzītu tajā kaut ko no tik ļoti
nepieciešamās dadas.
Bet - jā. Bērni, šie ielas ziedi, teica Ostaps Benders, un iedeva vienam no viņiem kabatā sasilušu ābolu.

Nervu gan ir palicis pavisam nedaudz. Arī jūzeris simamura mūsu epizodiskā telefonsarunā norādīja, Norai B. fonā skanot,
ka es "pārāk daudz laika pavadot ar bērniem". Un viņiem ir taisnība. Pie kam vēl - pilnīgi svešiem. Un dažiem - mazāk svešiem.

Iespējams, ka vienīgā lieta, kas attaisno šo Via Dol., ir insaid džouks par to, ka leģendārā latvju aktrise Dace Akmentiņ
pa naktīm esot ēdusi kakas.

Un vēl bija skaistākais mēness sirpis pa ļoti ilgiem laikiem.