Vakar pēc Nerten Hāgenskalna komūnā iepazināmies ar pataloganatomu Arturu. Vīrietis ap 50, sudraba pulksteni un zīmoggredzenu, brillēm kā trakajam profesoram. Bija jau arī profesors. Bet labā nozīmē traks.
Kamēr ar jūzeri Svens pozējām pēcizrades fotosesijā (bija arī tāda), prof.Arturs ieteica izveidot 'post mortem' attēlus, kas bija iecienīts piegājiens 19.gs. beigās un par kuru "viena mana talantīga studente rakstīja savu bakalauru". Nelaiķis, kurš bija ietūcīts krēslā un nedaudz sašķiebies, stīvām rokām, biju es; bet Svens, turot man roku uz pleca, stāvēja blakus un ar stulbi saldsērīgu skatienu it kā teica objektīvam: "Bet viņas tik tiešām izskatījās pēc baravikām..Un garšoja arī!"
Rezultāts bija efektīgs: pār
Kamēr ar jūzeri Svens pozējām pēcizrades fotosesijā (bija arī tāda), prof.Arturs ieteica izveidot 'post mortem' attēlus, kas bija iecienīts piegājiens 19.gs. beigās un par kuru "viena mana talantīga studente rakstīja savu bakalauru". Nelaiķis, kurš bija ietūcīts krēslā un nedaudz sašķiebies, stīvām rokām, biju es; bet Svens, turot man roku uz pleca, stāvēja blakus un ar stulbi saldsērīgu skatienu it kā teica objektīvam: "Bet viņas tik tiešām izskatījās pēc baravikām..Un garšoja arī!"
Rezultāts bija efektīgs: pār