Vakar pa dienu krāmu tirdziņā satiku tirgojamies kādu zīmīgu kungu, ar kuru mani vieno arī ilgas radniecības saites. Vakarpusē viņš piezvanīja, pirms tam krāšņi izraibinājis manu telefona atmiņu ar vairākām īsziņu rindām. (Pīp pīp) - Hallo? - Jā, jā, hallo. Pizdaloh, kā saka, tu man piebūri klientūru! Atnāca, vot, tāda Vera Fišman, tāda visa, un tat viņa arī uz tevi skatījās un pēc tam man prasīja: "А что ето за красавец?" Tāda, vispār, kundze gados. - Un tālāk? - Nu, tālāk, tālāk. Nopirka man viskautko. Dīvaina diena. Dīvaini cilvēki pērk dīvainas lietas. Sochn i hob gold, wenn er kimt gib i alls. Tā kā mana kase pildījās bez tevis. - Nu, man prieks. - Nu re, tev ir prieks. (skaļi novaidas) Vvai.. Bet Toam. Varbūt tev vaijg tādu Vera Fišman. Tu zini, viņai ir dzīvoklis. Vai tev ir dzīvoklis? - Man nevajag dzīvokli, man ir mans namiņš. - "Namiņš", "namiņš"! Lielās te ar saviem namiņiem! Bet zato Verai Fišman ir dzīvoklis uz Stabu-Valdemāra. Tu viņu varētu apprecēt un tat viņa nomirtu, un tu paliktu uz balkona. Ko. - Nu, es nezinu. - (pauze)Es tevi varbūt iztraucēju? Tev tur fonā hihina meitenes. Es visu dzirdu! - Dažas hihina, jā. Mums te ir viesības. - Vo. Nu, ja tur ir kultūras ministre, pasaki, ka viņai ļoti piestāv tautastērps. - Labi! - (pauze) A kas bija tā izglītības ministre? - (domā) Mārīte Seile? - Nain, viņa taču sen jau ir miruse! - Nu, nav viņa mirusi. - Paga! (domā) Nē, vot! Sillva Gollde! Vot! - Jā, tāda arī bija. - Bet viņa takš arī mums ir atstiepusies! - Nu nav viņa atstiepusies! - Ir, ir. Visi viņi ir atstiepušies...A kas tagad ir ministre? - Kurā jomā tu domā? - Nu izglītības, nu! - Šadurskis ir izglītības ministrs. - (smejas un krekšķ) Khahaha! Ššadurskis! Viņš tak tā vaikstās, ka var sākt likties, ka viņš ir slims! - Nu, ko lai dara.. - (atgūstas no smiekliem) Bet nē, Toam. Jābūt kaut kādai vecenei viņa vietā. Šadurskis taču atstiepās. - Nu, es viņu vēl pagājušajā nedēļā redzēju. - Ne, ne. Es tev saku, tu aiziesi pirmdien uz darbu, a tur priekšā plāksne: "Dziļās sērās paziņojam..." - (smejoties) Paklausies, bet kāpēc tu visus gribi dabūt iekšā kapā? - Nain..Viņi taču paši. - Paši? - Nu. Bet par to Vera Fišman tu padomā. Tiksi pie aproču pogām. - Nu labi. - Vot. (pauze) Bet man liekas, ka tā Šadurska tomēr ir atstiepusies. - Es tev pirmdien varu atsūtīt bildi, ka nav. - Nu tad atsūti. Čau čau - Čau čau (pīp pīp) |