šveice
‎
neesmu šveicē ilgi, bet jau ir iespaidi par šo policijas valsti: iebraucot uz robežas tiku pamatīgi nointervēts. par vedamo kravu nācās samelot. publiskā telpa ir pamatīgi sakopta. atkritumi tiek šķiroti kā nekur citur - stiklu pa krāsām, melnajam un krāsainajam metālam atsevišķa urna, ir izkārti brīdinājumi par pareizu šķirošanu. kolēģis teica, ka viņa radiniece pirms vairākiem gadiem esot tikusi nosūdzēta par nepareizu atkritumu izmešanu un sods esot bijis pēc pašas noziedzinieces izvēles - vai nu ~150 eiro vai viena nakts cietumā. izvēle esot kritusi par labu cietumam. kāreiz netālu no manas naktsmītnes arī atrodas cietums. nebūtu to atpazinis, ja pa perimetru nebūtu novilkts piecmetrīgs dubultais žogs ar dzeloņdrātīm. godīgi sakot, ar pieeju internetam, sabalansētai diētai un sporta zālei tādā cietumā es varētu dzīvot cepuri kuldams. tāpēc pilnībā piebalsoju atkritumu noziedzinieces izvēlei.

šonedēļ darbā ar savu runātīgumu uzmācās viens vietējais ekspeditors. viņš stāstīja, ka, viņaprāt, šveice esot diezgan pagrimusi pret parasto cilvēku. te esot forša dzīve, tikai ja tu esi miljonārs. parasto cilvēku čakarējot un lielās algas esot knapi pietiekošas. veselības apdrošināšana viņa ģimenei maksā ap pusotru tūkstoti mēnesī (šobrīd šveices franki ir pēc kursa samērā līdzīgi eiro). dzīvošana arī nenormāli dārga (par šo nemāku spriest pats, jo esmu te nosūtīts komandējumā). valdība esot korumpēta un no cīrihes nomaļie kantoni tiekot ignorēti. dzelzceļš tiekot pamatīgi dotēts, bet tik un tā esot nožēlojams un lēns. tātad, ja var ticēt, tad te ir relatīvi kā visur citur, tikai ar klintīm un daudzām luksusa mašīnām.

daudz kur redzama mazā lauksaimniecība. visas pieejamās pļavas ir apgūtas un tiek koptas. maz nēģeru un neredzu nevienu transvestītu vai protestētāju. kā arī karogs ir liels pluss.