apjukuma · sajukuma · piezīmes

Fascinējoši vērot, kā Latvijā notiekošo atspoguļo NL mēdiji.
Pirms vēlēšanām bija intervija ar Progresīvo līderi ar īpašu uzsvaru par viņas izcelsmi un kā viņa ar saviem vecākiem vairs nerunā. Bija arī piebilde par iespējamo Latvijas Krievu Savienības atgriešanos (LOLZ) un tās draudiem LV stabilitātei.
Vakar bija cits raksts ar virsrakstu "Latvijas premjers uzvar vēlēšanās, krievu partija pazūd no parlamenta".
LOLZ šie pavisam palaiduši garām jaunu kremlinu uznācienu, un ZZS raksturota kā nevainīga zaļo zemnieku partija. Lemberga uzvaras gājiens vien būtu raksta cienīgs.

Lasu ziņas par trešo spēcīgāko vētru šajā gadsimtā un atcerējos, ka man ir mīlīgas atmiņas par THE vētru 2001.g. 16.novembrī.

Jaunais lokdauns atnāca ar pārpasaulīgām skumjām, gandrīz vai sērām par visiem tiem, kuru enerģija un ieceres ar visu šo ķezu ir izpostītas.
Katras beigas ir kā jauna sākums - vienmēr un mūžos - bet šoreiz gribas mazliet pakavēties pie tām beigām un cik šobrīd grūti ir tās pieņemt.

Atklāju, ka pēc 3 gadiem varu kļūt par Nīderlandes pilsoni, pat nekārtojot pilsonības eksāmenu un saglabājot Latvijas pilsonību.
Tas nu gan būtu vareni, ko.

Kaimiņš no pretējās ielas puses vairākas reizes dienā cītīgi slauka durvjupriekšā sakritušās lapas, bet nevis savāc, bet aizrauš uz ietves turpat divus metrus tālāk. Un tā dienu no dienas. Shall we tell him?
Kaut kā sasaucas ar vispārējo tendenci pastumt problēmas zem tepiķa, kad risināt problēmas sakni nav drosmes vai arī 'nav mans pienākums'.

Mani interesē, kā tie, kas tagad meklē iespējas saslimt, viens otru aplipina. Siekalojas, klepo viens otram virsū? Dod aplaizītas karotes? French kissing? Vai vnk sēž viens otram blakus un cer, ka vīruss kā utis pārlēks no galvas uz galvu?

Nominos 10km pēc kanēļmaizītēm. Izpirktas.
Un tad es pieteicos pusmaratonam. Iespējams, ka galīgi garām, jo skriet lielā barā mani pavisam neuzrunā, bet YOLO. Jaunāka nekļūstu, un vienatnē diez vai uz tik lielu distanci varētu sevi pierunāt.

Jūs zināt Esther Perel? Ja vēl ne, ļoti, ļoti iesaku palasīt, paskatīties, ko viņa dara. Viņa māk atšķetināt visus attiecību mudžekļus, vedina skatīties sevī, saprast īstos cēloņus un sekas, viņa ir fascinējoša. Šeit ir divu stundu intervija, kas jāklausās mazās porcijās, jo to visu sagremot vienā reizē nemaz nevar.

Vietējam kaimiņu white trash treilerparkam bērnu ballīte ar dārdošu mūziku.
Naivi un dumji nolēmu, ka iešu pajautāt, vai var pagriezt klusāk (kas ir pirmais solis, pirms zvanīt policijai). Protams, ka nevar, ko es iedomājos, nav jau nakts vidus (pārējos man veltītos epitetus šeit neminēšu). Visa varza man apkārt un sāk smieties. Ejot projām, nofotogrāfēju viņu party bus savam arhīvam, kas bija vēl lielāka kļūda, jo varzas vadone uzreiz metās klāt, pieprasīja izdzēst un sāka mētāt dūres manā virzienā. Vistu kauja tomēr nenotika, jo kāds cits tomēr laikus iejaucās, bet varza kā tāds lapseņu bars turpināja nikni zumēt, draudot un pieprasot atdot telefonu.
Tiku no viņiem vaļā, zvanu policjai. Šie ierodas, zvana, ko es gribot (LOL). Saku, pārāk skaļa mūzika. Šie piekrīt, ka diez kas nav, bet nevarot neko darīt, jo nav nakts vidus.
Mūzika joprojām dārd. Ja līdz astoņiem nebūs cauri, varot zvanīt atkal. Novēlu jums mierīgu šo piektdienas vakaru.

Izskatās, ka LV brauciens tomēr notiks, un plānojot maršrutu, prioritātes kā jau ilgi neceļojušam trimdas latvietim:
- nedēļas nogale ar vecākiem
- rezervēt lauku māju meža vidū
- nopirkt biļetes uz koncertu purvā.

Parasti vietējie, redzot manu vārdu vai izdzirdot akcentu, pārslēdzas uz angļu valodu, kas protams ir ļoti ērti, bet nu pavisam neveicina valodas praksi. Bet šodien, runājot ar banku pa telefonu, es pati kādā brīdī pārslēdzos uz EN, jo bija pārāk sarežģīti lietu izklāstīt iekš NL. Mani uzklausīja, bet pēc tam pajautāja, vai varam turpināt NL.
Man ir nenormāls komplekss par manu izrunu, bet vienīgais veids, kā to uzlabot ir prakse, un tad nu lūk, šodien bija labs treniņš.

Pilsētā daudzās vietās, kur parasti būtu apstādījumi vai cītīgi pļauta zaļa zāle, šogad zied pļavas puķes un valda tāds pusmežonīgs noskaņojums. Izskatās burvīgi, margrietas un magones pilsētas vidū un ceļmalās. Un dzīvojamos rajonos atstāj pleķus ar nepļautu zāli, kur smilgas un suņuburkšķi aug 3 m augstumā.
Pašvaldība arī atbalsta puķu dobju ierīkošanu pie mājām, par velti izīrējot kravas divriteņus un darbarīkus dobju ierīkošanai. Tāds urbānais kliedziens pēc dabas, prieks skatīties.

Biļetes uz Latviju kabatā.
Pēc pusotra gada prombūtnes šis brauciens ir tik ļoti gaidīts, man pat pirksti trīcēja, pogas spaidot.
Augusts būs salds.

Šonedēļ beidzot pienāks mana kārta, lai pieteiktos uz poti, excitement level is all time high.