Man jau arī nav problēmu, ne ar vienu, ne otru (lai ko tas arī nenozīmēs praksē).

Es tikai neredzu būtisku atšķirību starp "nomiršu, tad mana dvēsele aizlaidīsies debesīs un mūžīgi priecāsies ar dievu" un "nomiršu, tad mana apziņa tiks ielādēta superdatorā un mūžīgi priecāsies ar internetu". Manā diagnozē abos gadījumos tā vienkārši ir tāda arhetipiska reakcija uz savas mirstības apzināšanos, kamēr realitātē mūsu apziņa ir netverama, jo pastāv tikai šajā mirklī, konkrētā kontekstā.