Nu nezinu gan, man šķiet, ka vēlme paildzināt savu dzīvi un nevēlme nomirt ir ļoti dabiska, būtībā instinktīva lieta. Turklāt ne tikai cilvēkiem, bet visiem dzīvniekiem. Atšķirība tikai tāda, ka homo sapiens pamazām šo vēlmi realizē ar tehnoloģiju palīdzību. Tieši tādēļ arī piesaucu penicilīnu, jo pavisam dabiski ir nomirt no niecīgas iekaisušas brūces, savukārt vēlmi no tādas nenomirt tad jau arī var nosaukt par gara pataloģiju.

Otrs jautājums - ko tu saproti ar tiekšanos pēc "mūžīgās jaunības"? Ja tīri kosmētiskas lietas, tad pirmajā brīdī varētu piekrist, ka tur var meklēt psiholoģiskas traumas kā iemeslu. Bet nenoliegsi taču, ka arī vēlme saglabāt veselīgu, labi funkcionējošu ķermeni bez hroniskām vecuma kaitēm iespējami ilgi arī var tikt dēvēta par tiekšanos pēc "mūžīgās jaunības". Un šādā kontekstā vēlme iespējami ilgāk saglabāt ādu bez krunkām arī vairs nešķiet tik viennozīmīgi pataloģiska.