Es šeit redzu virkni maldu.

1) Hormonālā regulācija ir svarīga, bet nav noteicoša. To parāda tas, ka dažādu endokrīnu slimību gadījumā cilvēki nekļūst citas personas. Tāpat lietojot hormonālus medikamentus, piemēram kontraceptīvus , arī neviens nekļūst par citu personu.
2) Mēs tāpat visu laiku maināmies, mūs ietekmē nepārtrauktais informācijas inputs.
3) Izplatīta kļūda, ka pārnesta konnektoma jeb smadzeņu struktūra obligāti jāievieto simulācijā. Loģiski to ir ievietot mākslīgā ķermenī ar redzes, dzirdes utt sensoriem kā arī efektoriem - ekstremitātēm utt. Rezultātā nekas nekas būtiski nemainās, persona turpina dzīvot. Turpinās šī pati upe, nekas nav norobežots.