> "Ja mēs zinām, ka tas ir ļoti vājš pētījums" - es teiktu, ka to mēs varām izvērtēt tikai pašas zinātnes ietvaros,

Man grūti saprast, ko tu domā “tikai pašas zinātnes ietvaros”. Es nedomāju, ka zinātne ir kaut kāda noslēgta, maģiska lieta, un noteiktas darbības pētījuma pārbaudei ir stingri klasificējamas kā zinātniskas vai nezinātniskas.

Konkrēti par šo Veikfīlda pētījumu, ārsti, zinātnieki izlasīja un izvērtēja, ka zinātniski izklausās korekti. Ir hipotēze, mērījumi, statistiski aprēķini, secinājumi. Tiktāl zinātniski viss ir korekti.

Tad var pārbaudīt, vai pētnieks ir godīgi ziņojis rezultātus, vai nav tos falsificējis. Tur nekā īpaši zinātniska nav, vienkārši formāla pārbaude jeb skatīšanās uz pirkstiem. Lai gan varbūt prasās pēc nelielas izpratnes par nozari, lai nepiekasītos sīkumiem, noapaļošanas kļūdām.

Tālāk var skatīties, vai secinājumi ir pietiekami, lai apšaubītu vakcināciju praksē. Arī šeit nekā īpaši zinātniska nav, tikai riska un ieguvuma izvērtēšana. Nedaudz jābūt intuīcijai, lai saprastu, ko nozīmē konkrēti riski, bet to parasti pat dara nevis zinātnieki, bet regulatori, valsts ierēdņi.

Bet ir citas lietas, kuras var pārbaudīt – vai konkrētais pētnieks ir darbojies bez aizspriedumiem. Šo izmeklēšanu jau var veikt un arī veica neatkarīgi žurnālisti. Izrādās, Veikfīlds saņēma $40K no konkurējošās vakcīnas ražotāja. Ja tev tagad neiedegas lampiņa, ka pētījuma rezultāti ir ļoti apšaubāmi, tad tikai tāpēc, ka esi pārāk naivs par to, ko nauda dara ar cilvēkiem.

Un visbeidzot, Veikfīldam atņēma ārsta licenci, jo viņš no bērniem, kurus izmeklēja, nebija ieguvis informēto piekrišanu. Man personīgi tā šķiet iegāšana par tehnisku kļūdu. Jā, informētā piekrišana pētījumos ir ļoti svarīga, bet čaritabls skaidrojums var būt, ka viņš vienkārši par to aizmirsa (visdrīzāk jau ka nē, bet some benefit of doubt). Pats par sevi tas nepadara pētījumu par nederīgu, lai gan mēs tā darām, lai sodītu par ētikas pārkāpumiem. Bet jebkurā gadījumā šo pārbaudi par aizpildītajām veidlapām veica vai var veikt birokrāti nevis zinātnieki.

Šis parāda, ka zinātnē ir iesaistīti visi. Varbūt pat apkopējs, kas tīra telpas, var izdarīt kaut ko, kas izmaina rezultātus, piemēram, nevienam nepasakot, pelēm krātiņos ielikt citu pārtiku vai tamlīdzīgi. Un kontroles pasākumi, kas to var novērst, piemēram, instruējot apkopēju nebarot peles, jau nav zinātnei specifiski.

Attiecībā uz sociālajām zinātnēm, tad es esmu ļoti skeptisks pret tām, jo pietrūkst labu empīrisku pētījumu, kas ļautu apstiprināt to idejas. Man nav jābūt šo zinātņu iekšienē, lai redzētu šīs problēmas ar replikāciju krīzi, ar to, cik ļoti tās ietekmē valdošās filozofiskās idejas u.tml. Tāpat problēma ir ar datu iegūšanu. Demokrātiju izmērīt ir grūtāk, nekā saslimšanu ar kovidu. PĶR testi ir ļoti precīzi, bet par to, piemēram, vai Francija ir demokrātiskāka nekā UK un ASV ir ļoti grūti pateikt, jo ir dažādas sistēmas, kultūra, cilvēku uzskati utt.

Grūti pat pateikt, kādi sociālajām zinātnēm būtu labi empīriski pierādījumi. Interesanti, ka tieši šajās zinātnēs visvairāk spriež par to, kas īsti ir zinātniskais process utt. Jo STEM jau pamatā šīs lietas ir atrisinātas, tāpēc tur atliek vienkārši strādāt un taisīt zinātni.

Un arī grūti pateikt, kādi ir konkrēti ieguvumi no šīm zinātnēm. Tu pieminēji informētību par vakcīnām. Es nekur neesmu dzirdējis, kādas konkrētas rekomendācijas no antropologiem vai citiem sociālo zinātņu pārstāvjiem, kā tad būtu pareizi veidot veidot šo vēstījumu par vakcīnām. Pat farmācijā ir atsevišķi tāda apakšnozare, kas saucas medicīnas informētība (medicines information), un tur mēģina izmantot dažādas sociālas teorijas par to, kā cilvēki apstrādā informāciju. Bet mans iespaids ir, ka tās īsti nestrādā. Vairums šajā apakšnozarē tiecas darboties pēc loģikas un ad hoc pieredzes, empīriski izvērtējot, kas strādā un kas nē.

Varbūt šim tiešām būtu jābūt sociālo zinātņu lauciņā, bet reāli izskatās, ka viņi tur diskutē par kaut kādu sviestu (cik eņģeļu var nostāties uz adatas smailes vai dzimtes studijām), bet praktiskie komunikācijas jautājumi ir jārisina farmācijas zinātnes ietvaros.