Labi, šo domu gājienu es varu pieņemt - es augu vidē, kur šīs lietas bija acīmredzamas, bet iespējams fabrikas darbinieks varēja to arī neapjaust. Nomenklatūrieši paši zināja, bet skaļi nekad neatzītu - tur bija lielas kognitīvās barjeras. Sākt domāt bija bīstami gan karjerai, gan dzīvībai. Zini jau šo anekdoti:

Ne dumaj.
Esli dumaesh, ne govori.
Esli govorish, ne pishi.
Esli pishesh, ne podpisivaj.
Esli podpisivajesh, ne udivljajsja...

Tāpat jau arī piekrītu par to, ka ir (vismaz lokālas) kopējas domas tendences - kaut kāds zeitgeist - ko ir ļoti grūti pārvarēt. Manā ieskatā, neoliberālisms ir viena no šāda lietām (jebkas, kas ir labi biznesam, ir labi cilvēcei - yeah right).

Kur mūsu domas sāk šķirties, ir cēloņu analīzē. Manuprāt, rietumu pasaulē, visam pamatā ir daudzu cilvēku diskusijās un kompromisos balstīta vēsture. Ir arī visādi maldinājumi, demagoģija, utt, bet plašā skatījumā tā ir plurālistiska (atšķirībā no PSRS, internetā var izlasīt par visu no visām pusēm). Tas, kas to mazliet nosver vienā virzienā (brīvais tirgus), ir tas, ka dažādām interešu grupām ir dažāda piekļuve varai.

Konkrēti par woke konspirāciju - tur tā problēma ir (vismaz) trīs aspektos:
1) mēs zinām šo ideju vēsturi, tā ir pilnībā izsekojama - nav nekādu puppet-master jaunizgudrojumu no zila gaisa
2) šīs idejas ir morāli pamatojamas arī bez sabiedrības atbalsta (ne visās morāles sistēmās, protams)
3) realitātē woke idejas sākotnēji visur tiek apspiestas, un cilvēki ilgi un grūti cīnās, līdz tās tiek pieņemtas - arī šī vēsture ir izsekojama, un labi dokumentēta