Skatamies, skatamies caur dažādām brillēm.

No manām izskatās, ka korporācijas vienkārši ciniski pieskaņojas "woke", lai pārdotu vairāk nekā konkurenti un/vai piesegtu savu dibenu. Tas, ka tās vēl nav gluži vispārpieņemtas ir bonus - controversy nozīmē free press & ka tevi atceras kā īpaši "woke".

1) Tās "woke" kustības / idejas parādās tikai, kad tās jau pieņem masas. Kur bija BLM Coca-Cola, kad tā vēl bija maza kustība? Kad divas trešdaļas ASV iedzīvotāju nostājās BLM pusē, tad arī parādījas gan Coke reklāmas, gan Kaperniks dabūja līgumu ar Nike, utt. LGBT+ arī sākušas nesen atbalstīt, kopš tiem ir 70% sabiedrības atbalsts.

Kur viņi bija agrāk? Ja gribēja brainwashot, tad jau vajadzēja sākt, kad šīs idejas tikko aizgāja, ne? Kur tagad ir gender-pronounu vai extinction rebellion atbalsts korporatīvajā pasaulē?

Ar medijiem mazliet sarežģītāk, jo tur ir daudz mērķētākas auditorijas. Bet in general the same shit.

2) Tas "woke"-isms ir skin-deep. Paskaties uz koproratīvo kultūru, un redzēsi, ka tur nav nekā woke. Uzņēmumu iekšienē nav nekāda Zviedrija ar rasu un dzimumu kvotām. Uzņēmumi var publiski atbalstīt apspiestos ASV, bet tikmēr lobēt pret Ķīnas vergu darba spēka izmantošanas aizliegumiem. Tas viss ir vienkārši alkatība. Kaut kas mainās (sexual-harassment training, piemēram), kad skaidrs, ka tas var palīdzēt tiesas prāvās.

3) Ļoti bieži viņi pat nesaprot tās "woke" idejas, kuras it kā sludina. Skat., visas neveiksmīgās un aprietās reklāmas, tokenismu, utt.

P.S. Atkal no manām brillēm, - ar Geitsiem, Sorosiem, Kohiem un Merceriem problēma nav viņu idejās, bet gan tajā, ka atsevišķiem cilvēkiem vispār ir pieejama tāda vara.