Man liekas, ka reālā, praktizētā (cik esmu saskāries) kristietība ir daudz tuvāka (idealizētam) humānismam nekā varētu likties, lasot visādu "fundiju" pārspriedumus. Ļoti daudziem cilvēkiem tā ir vienīgais logs uz apzinātu un pār-personīgu ētiku. Tā mums dod kopīgu valodu un vērtības. Nemaz nerunājot, ka kristietība arī ir būtisks dzinulis ļoti lielai daļai labdarības. Tā kā es to kotleti ārā mest nesteigtos.

Par tām mušām - daudzi jau aiz runām par "humānismu" arī maskē vienkārši savtīgumu. Tā kā te akmeņus var mētāt abos virzienos.