OK, pirms esejas daži momenti:

Es brīvību saprotu kā brīvību mācīties. Pārējās brīvības - pēc mācīšanās, bet iespējai mācīties būtu jābūt pieejamai visiem. Tad pārējās brīvības strādā korekti. Citādi no tām pārējām brīvībām nav nekādas jēgas un tās noved pie destrukcijas.

Kā tas strādā, piemērs: Ja Ctulhu piemēram pirms mācīšanās un iedziļināšanās pasaka kko nepareizu piemēram par vēsturi, tad Hedera iesaka viņam aizvērties un vispirms izlasīt to par Ctulhu runā. Un Hederai ir taisnība. Es domāju ka šitas ir ģeneralizējams un vārda brīvība nozīmē iemācīties un pēc tam brīvi runāt. Par jebko. Un ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tas ir pieejams visiem (brīvība) bet tikai pēc iemācīšanās (kompetence). Citādi nē. Šis princips izskatās pareizs jeb nē un jā nē tad kur ir problēma?