Jā, šo argumentu saprotu. Un es domāju, ka kaut kādā līmenī tas arī ir pareizs - šie cilvēki jūtās kā ģimene, un grib, lai viņus tā uztvertu, un turpinās par to cīnīties.

Taču valsts un baznīcas (tautu neizkontrolēsi) priekšā to varētu noregulēt, likumiski šim iedodot citu vārdu. Es vienkārši no komentāriem biju sapratis, ka šāds risinājums bija piedāvāts, bet aktīvisti no tā bija atteikušies. No anonīmā komentētāja saprotu, ka tik vienkāršoti tas tomēr nav, un ka iet runa par reālām tiesībām, ko piešķirs vai nepiešķirs, nevis vārdiem.