ā, nē, vienā gadījumā noderīgi bija (vnk nebiju tik nogurusi un psihoemocionālā izturība bija lielāka) - runāt ar šādu cilvēku, bet nevis dialogā un ar mērķi pārliecināt, bet monologā - uzdodot viņai jautājumus un ļaujot atbildēt, domāt atbildes. Un nevis vedināt atbildes uz vēlamo 'atskārst savu maldīšanos' rezultātu, bet gan tīri terapeitiski, ļaut pašai padomāt un dzirdēt savas atbildes. Sākumā ir šabloniskas, agresīvas atbildes (aizstāvēšanās), pēc tam jau mierīgākas, izsvertākas, kad redz, ka neviens viņai neuzbrūk. Ne vienu sarunas reizi, bet dažas. Tur, kur atbildes absurdas vai konspiratīvas, lūdzu viņai izvērst, jo es nesaprotu u.t.t. Man tiešām interesēja. Spoguļojot viņai viņas atbildes pretī (piem., viņa izklāsta sistēmu, kā kas strādā, atkārtot to viņai pretī un pajautāt "vai tiešām"? "es sapratu pareizi, tu tā domā?" un uz apstiprinošu atbildi uzdot nākamo jautājumu. Nekādā gadījumā nesniegt savu interpretāciju vai piemērus pretī, jo tad ieķersies tavā informācijā ar saviem gatavajiem šabloniem, aizstāvēsies un uzbruks. Mērķis ir konfrontēt cilvēku pašu ar savām domām, atskārst, ko viņš vai viņa domā, nevis tikai spļauj laukā kkādu pašaglabāšanās instinktu vadīts) Protams, domas persona nemainīja, kādos klīniskākos gadījumos šis noteikti ietrennē cilvēku spēt sniegt pamatotākas atbildes no sava kukū spektra, bet uz brīdi izdevās cilvēku izvilkt no rupuča čaulas un sastapties ar "cilvēku" viņā, kā arī - pēc izjautāšanām vai pa vidu ik pa brīdim minēju "es nepiekrītu", bet neizvērsu - radās iespaids, ka cilvēkam piešķiļas, ka citi var domāt citādāk. Nevis, ka nodevēji un uzbrucēji uzglūn, bet, ka domas var nesakrist, bet saruna ir iespējama.
Jo beigu beigās tā klīniskā turēšanās pie propagandas formulētiem šabloniem, man šķiet ir psiholoģiska lieta (self serving bias u.c. mehānismi sevis kā personas viengabalainības/ integritātes aizsardzībai, savas psiholoģiskās labsajūtas uzturēšanai u.t.t.), ne tik daudz intelektuāla/racionāla.

Tiesa, tagad man nav spēka un, lai deg visi tie lohi ar savu nespējību un psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību zilās liesmās. Tikai jāpiesargās un jālūko laicīgi paglābties, kad visi šitie nāks virsū ar savu taisno tiesu/danosiem etc.