Disidents viņš nebija, kkā izvairījās no armijas, gadiem uzticīgi balsoja par Helsinki '86, zināja kurš kurā partijā, rūpīgi izsvēra kuriem lielākas izredzes tikt Saeimā, mātes puses radi ir bijuši izsūtīti un sāls raktuvēs, zināja kā viņiem gājis, lamāja komunistus, ļoti labi zināja kurš bijis partijā, zināja kurš ko nostučījis un par ko (pats man liekas nebija ne pionieros ne oktobrēnos un pamanījās visu vidusskolu staigāt ar matiem zirgastē), strīdējās un trollēja radus, kam bija nostaļģija vai runas par to, kā tajos laikos viss bija rozā mākonī u.t.t. u.t.j.pr.
Kļuva vieglāk kad sapratu ka slims cilvēks, nu tā ka tiešām meningīta sekas, plus novecošana, plus Parkinsons, bet pieņemt nespēju. Ļoti biedē arī tas cik viltīgi un nemanāmi tā propaganda to panāca un ka daudz cilvēku kas patērē to saturu arī mana vecuma un jaunāki tieši (jo nezin valodas) vai pastarpināti (jo dzird atstāstījumus no daudziems citiem).