Tas ir pretrunā daudziem citiem pētījumiem, ka izslimošana nodrošina daudz stiprāku imunitāte nekā vakcinācija. Visdrīzāk šī statistika ir bulšits.

Zini, es arī dziļi neskatīju ivermektīna metapētījumus, pēc kuriem ivermektīns bija ļoti efektīvs pret kovidu. Pēc tam Skots Aleksandrs tos izskatīja (kādus 30 pētījumus) un secināja, ka vairums no tiem ir bulšits, nepareiza metodoloģija vai arī krāpniecība. Tie arī bija sausie fakti no tā visa. Tas gan netraucē ivermektīna faniem joprojām teikt, ka man ir jāieskatās tajā vai citā pētījumā un tas man atvērs acis, ka ivermektīns tomēr ir efektīvs.

Šeit atkārtojas tieši tas pats. Ja metapētījums secina, ka apmēram pusei cilvēku ir ilgais kovids, kas galīgi nesaskan ar novēroto. Nu nav darba vietās apmēram pusei darbinieku tādas grūtības ar nogurumu, kāds nebūtu bijis agrāk. Tāpēc visdrīzāk sausais atlikums, ka šis metapētījums ir balstīts uz pētījumiem, kas ir bulšits. Tie ir bulšits visdrīzāk tāpēc, ka nav kontroles grupas.

Es vakar jutu nogurumu, ka atļāvos dienas laikā pāris stundiņas pagulēt. Vai tas bija kovida dēļ (ja pirms dažiem mēnešiem es to esmu izslimojis)? Kas to lai zina. Bet cilvēkiem uzdodot šo jautājumu šādi var rasties šādas asociācijas. Tikpat labi tas varēja būt tāpēc, ka es nesen biju ceļojis, lidojis ar lidmašīnu (spiediena maiņas nelabvēlīgi ietekmē), ir laika zona maiņa, tikai 2 stundas bet tomēr, utt.

Tāpēc pētījums, kur bija kontroles grupa (ar līdzīgiem simptomiem bet bez kovida), ir daudz daudz uzticamāks par tādu, kam nav šādas kontroles grupas.

Un par to, ka vakcinētie pēc pusgada izslimoja vieglāk – iespējams, veco cilvēku populācijā. Jauniešiem un bērniem šī atšķirība visdrīzāk ir nenozīmīga. Vairums nevakcinētu bērnu pat izslimoja nepamanīti. Gripa maziem bērniem ir daudz nozīmīga un smagāka nekā kovids.