Visi labi pointi, bet! Mūsdienās neviens vairs vergturību nespēj attaisnot emocionāli, kamēr gaļas ēšanu var (ieskaitot gandrīz visus vegānus, kas kā normu pieņem, ka citi cilvēki ēd gaļu, un dēļ tā nespridzina restorānus).

Es arī nepretendēju uz to, ka šī būtu labākā iespējamā analoģija. Vienkārši lasot diskusiju pie Hederas sapratu, ka trūkst kaut kāda middle ground, kas ļautu precīzi raksturot kā izjūtu šo lietu. Vari uztvert kā tādu domu eksperimentu.