Tāpēc, ka manā pieredzē tas ir reāls slippery slope, es nekad neesmu pērusi bērnus ar domu "nopēršu un iemācīšu patiesību", bet ir gadījies būt fiziski sāpīgai un ir gadījies būt emocionāli sāpinošai un ir gadījies būt brīžos, kad toč labāk būtu bijis dusmās iesist un tad atvainoties, nevis, teiksim, novērsties un nerunāt.
Es neesmu pārliecināta, ka tā ir laba analoģija.