Re kur Tev atbilde - enerģijas izmaksas veido mazāk nekā trešdaļu no Kalifornijas elektrības cenām, bet >2/3 veido fiksēto izmaksu (ieskaitot investīcijas) amortizācija. Tob., ir tā kā es teicu - neatjaunojamie ģeneratori nav efektīvi, tāpēc tiek likvidēti.

Iemesli arī tur skaidroti, starp tiem galvenie:
1) Kalifornijā pilnīgi visas ar energoapgādi saistītās izmaksas (tai skaitā jaunas infrastruktūras izbūve, cīņas ar mežu ugunsgrēkiem, utt) ir iekļautas enerģijas likmē
2) viņiem ir "Net Energy Metering" shēma, saskāņā ar kuru vari nemaksāt par paša saražoto enerģiju, ja uzstādi uz jumta saules paneļus. Problēma, protams, slēpjas tajā, ka tā "atlaide" iekļauj arī tīkla fiksētās izmaksas, kuras no taviem paneļiem nesamazinās, un turpmāk pilnā apjomā jāsedz tiem nabadziņiem, kam nav to privāto saules paneļu. Tā kā šiem jau >15% enerģijas tiek saražots šādā veidā, tad tam ir ļoti būtiska ietekme uz gala cenu. (Starp citu - LV ir šī pati shēma, tikai pie mums privāti uzstādītu saules paneļu ģenerētais enerģijas apjoms ir niecīgs).

TLDR - jā, tur tās augstās cenas lielā mērā ir saistītas ar izvēlēto "zaļo" politiku, bet tās neveiksmes nav saistītas ar to, ka zaļā enerģija pati par sevi būtu dārgāka (ir otrādi), bet gan ar to kā par šo pāreju izvēlēts maksāt (kam tiek uzkrauta nasta - šajā gadījumā elektrības gala patērētājam).