tikpat baisi ir skatīties uz cibas tehnokrātu eveņģelizēšanu pret vēja enerģijas apgūšanu ar standartizētiem argumentiem no interneta propagandas sarakstiem.

principā uzreiz viegli atpazīt visus propagandas upurus pēc viņu nespējas izteikties ar latviskiem terminiem, tā vietā lietojot cittautiskus izteicienus, kā arī iepinot savos argumentos notikumus no propagandas mašīnu lielvalstīm (asv, krievija utt. utjpr.). piemērus var viegli uzskatīt zemāk (ktulhu, mb, gnidr.)

galēji skumīgi arī vienmēr atdurties uz argumentiem par enerģijas transporta attālumiem un vēja nestabilitāti. skatoties uz enerģijas ieguves un pārvades teoriju - ja pieņemam, ka elektrības transports 1000km lielā attālumā nes sliktākajā gadījumā 10% lielus zudumus, ko mēs varētu uzskatīt gan par būtiskiem, gan nebūtiskiem (patiesībā ap 6-3.5%). rodas jautājums - kurš eiropas industriālais parks, vai apgabals vispār atrodas vairāk kā 1000km no jūras un cik liela ir varbūtība, ka 500km garā piekrastē ir iespējams totāls bezvējš.

tālāk rodas jautājumi, kas ir tie cilvēki, kuri atrod iekšējo enerģiju aģitēt pret atjaunojamās enerģijas ieguvi, kāda ir viņu patiesā motivācija, kādu samaksu viņi par to saņem, un vai valsts drošības dienestiem nevajadzētu papētīt viņu rīcību sīkāk.