Nepiekritīšu, ka tās eksistē par spīti sistēmai. Sistēma vienkārši ir par.. vaļīgu. Un citās vietās šķērsām. Bet ir arī labi sistēmas piemēri. RSU tādus, manuprāt, var atrast.

Hah, cilvēki reaģē tikai uz kašķiem un asinīm. Vismaz mediji tā dara.
Pirms RĶ kļuva par ministru, iesaistītās puses (IZM, LDDK, LTKR, AIP, LSA, AIKNC, uc) vienojās par kopēju rīcības plānu un to, kas jādara, lai tiktu ārā no tā sūdu purva. Nu, atvaino, ka nebija pietiekami skaļi un ar multenītēm atainoti, ka visa sabiedrība necēlās kājās un nebrēca aiz laimes asarām. Ok, es pārspīlēju, bet tiešām, augsne labām pārmaiņām un zaļiem asniem bija sagatavota.
Tu noteikti jautāsi konkrētus piemērus :)
Viens no spilgtākajiem, manuprāt- AIP virzienu vērtēšana. Saprotams, ka spēcīga un ilgstpējīga akreditācijas sistēma ir viens no stūrakmeņiem kvalitatīvai izglītībai. šis bija krietns solis uz priekšu no arhaiskās 0;2;6 draudzīgo gadiņu iedošanas pa čomam. Bet arī to RĶ izdevās krietni sapist, atvainojos, bet cita vārda man tur nav.
Tad princips- "nauda seko kvalitātei", arī visi novienojās, ka lēnām tā kā droši varam soļot uz priekšu un dabūt to valsts finansēto izglītību (ja vajag, varu pameklēt relīzes). Nē, atvilkās, uztaisīja haju ar savu kreditēšanas modeli un tā tas viss arī drupās palika. Nepārproti, es nu nepavisam neesmu par "bezmaksas izglītību", jo nekas nav bez maksas, taču valsts finansēta izglītība ar stingriem kritērijiem tās iegūšanai un konkrētiem valstij piesaistītiem noteikumiem pēc absolvēšanas- forša lieta!
Tad vēl bija virkne grozījumu AL, kas padarīja izglītību atvērtāku, daudzvalodīgāku, brīvāk interpretējamu augstskolās, tādējādi samazinot birokrātisko slogu. nu jau aizrunājos.
Tādi daži piemēri, kas ienāca prātā. Jā, slikts PR. Bet Tu taču nevēlies apgalvot, ka izglītībā labākas reformas ir tās, kurām stilīgākas filmiņas un lielāki PR kantori?