sportisti
Šodien biju jūrā, ēdu svetlanu, bija kruta, jūra stilīga.
Bet man ir šis tas retorisks, par ko parunāt.
Ir lietas, kuras mūs vienkārši skumdina.
Un ir lietas, kuru dēļ ļoti, ļoti gribas raudāt. Kā, piemēram, kad izdari pāri kādam tuvam cilvēkam.
Vai arī, kad klausies manā klasesbiedrā Škutānā.

Man šīs pērles vienkārši ir jāreģistrē:
alise: nu, nu, kurš ir Latviajs himnas autors?
pidars: ā, šito es zinu.. ē.. Cimze?

mūzikas skolotājs Kaspars: nu jā, klausamies lauztās priedes ar Raiņa vārdiem, nu, es domāju, ka jums pazīstami tie vēsturiskie notikumi.
alise: eu, škutān, kas notika 1905. gadā?
pidars: em, nu kkas liels! I Pasaules karš?

alise: eu, škutān, neaizmirsti, ka tev Loja(vēstures skolotāja) lika noskaidrot, kura Francijas republika tagad ir. Nu, vnk netā samklē, starpkaru periodā bija trešā.
pidars: nu tad tagad ir otrā?

ķīmijas kd par esteriem un taukiem(ja pareizi atminos)
pidars man: eu.. eu! nātrija stearāts ir tas pats kas metilakrilāts?
pidars šmitam: eu.. čupri, kāda ir glicerīna formula?

ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!11

Es jūtos TIK, TIK, TIK sasodīti gudra, kad es uzprasu viņam JEBKO!!!!