šis vakars, apvalkāts un pliekans, tomēr iedveš manī tādu intelektuālu nostaļģijas devu. Gribas iesiet sabužinātajos matos lenti, uzvilkt svārkus un glītu blūzi, iegriezties pēc kastes šokolādes saldējuma, vīna un pāris smaržīgām svecēm un, pavisam nebrīdinot, ierasties pie pašrocīgi krāsotajiem vārtiņiem, piezvanīt un teikt: Labvakar, mister, ko jūs teiktu par literāri politvēsturisku vakariņu ar garšīgām lietām, tai skaitā mani?

But hey.
Tādas novakares, labvēlīgas, galantas un svētsvnīgas, nemēdz būt, laikam, ja vien nepiepalīdz iztēle.

Gudnait.