е́смь

Režisoram Ivaram Zviedrim tas tāds catchphrase, citus lietojumus neesmu manījusi

Viņu pamanīju jau pēc tam, kad biju saskāries pie citiem.

nu viņam tas ir stipri sen, gadiem

Private info - Zviedris to pārņēma no Valda Atāla, kurš gan to lietoja krietni mērenāk, tā teikt, īpašos gadījumos. Man jau liekas, ka nemaz tik megapolulārs šis izsaukums/uzsaukums nav, ka tieši Ivars to aiznesa masās.

es arī tik no Atāla to esmu dzirdējis, tā ka ir visas iespējas apvaicāties (potenciālajam) autōram. viņam piestāv, es gan pats vēl neesmu paņēmis arsenālā.
man tas neizklausās pēc savas (sic! brālis plurālis) egzistences apliecinājuma – drīzāk jau pavēles izteiksmē uzteikta uzmundrinājuma. vēl var pieminēt, ka будьмо ukrainiski ir priekā! prozīt! & uz veselību!.

Teikšu savas cienījamas kolēģes zelta vārdiem - atslēga ir mērenībā!
Mani tāda bieža izmantošana visdažādākajos gadījumos sociālajos tīklos drusku kacina un atgādina kaut kādu sava veida sektantismu.

Varbūt tad no krievu tosta - будем? Laiki it kā dažādi, bet... krieviski tāda nākotne arī izklausās kaut kā retoriski, pēc sava veida tagadnes, tipa - būsim tagad - tas ir – esam...

ōsam!

Varbūt sakarā ar plašāku "tu" lietošanu cilvēks, ja viņam personiski jautā, piemēram: "Vai esat birojā?", atbild tā, kā dzird: "Esam!"

mēs esam latvieši!