Laikam vajadzētu izdarīt kādus secinājumus par savu mentālo labklājību brīdī, kad plkst. 17:00 ēdu brokastīs saldējumu.
Gaisa temperatūra +37⁰C nepalīdz ne miegam, ne veselajam saprātam.

Arī tas nu ir noticis pirmoreiz - Covid dēļ mums nevis pārcēla pirmizrādi, bet atcēla puskājā sagatavotu iestudējumu vispār. Just wow.

Tad nu man pēkšņi bija brīvs vakars un beidzot saņēmos aiziet uz trešdienas vēlo random filmu tepat tuvumā esošajā kino, pēc fīlinga līdzīgā mūsu Splendid Palace.
Par 6 EUR nopērc biļeti, ir iekļauta glāze dzirkstoša dzēriena, bet zināms ir tikai tas, ka filma būs angļu valodā.
Tas vispār nav maz, jo vācieši ir kā traki uz dublēšanu. Un man tas šķiet briesmīgi, līdz ar to šis vismaz ir glābiņš no šaušalīgiem ierunātājiem.

Šodienas filma izrādījās "Jump, Darling". Well, vismaz ne par karu.

dziedāšana vispār ir tāda dirsas profesija, pardon my french horn

Nu tā, vismaz skaidrs ir tas, ka uz Štutgarti es nepārvākšos.
Bet man laikam iet labāk ar pašapziņu. Šī bezrezultāta noklausīšanās vismaz neiedzen zemē!

Ir pagājušas neticami lieliskas divas dienas.
Pirmizrāde notikusi, pirmoreiz kā režisora asistentam. Un gāja gludi! Pat ja skumīgi, ka zālē drīkstēja būt tikai 4 skatītāji. :/ Ceturtdien pašam jādzied loma.
Uzaicinājums uz divām darba intervijām, katra savā virzienā, bet ar ļoti labu potenciālu. Viena caur sludinājumu, par kuru vairs necerēju (3 mēnešus pēc pieteikšanās!), otra caur ārkārtīgi sirsnīgu ieteikumu. Redzēs, kas būs!
Un vēl šis tas varen jauks.

Tā dzīves zebra ir neticama.

Nakts uz 12. martu. Aiz loga spēcīgs pērkona negaiss. Rīb un žibina, līst un pūš brāzmās tā, ka bail. Jāiet rīt sēdēt uz visām zemēm pēc kārtas! Ja vēl būs kāda atlikusi.

Klau, draugi, drīzumā iznāk jauns seriāls par "Zoo stacijas bērniem"! Iekš Amazon Prime.
Es tak neesmu vienīgais jokainais, kuram tā grāmata savulaik bija reizē kults un biedinājums?

https://www.imdb.com/title/tt13138972/

Nav spēka vairs vienkārši močīt tālāk.
Jo nav jau skaidrs, kā vārdā. Un pēc aprīļa nav vispār nekāda tālāka plāna - ko strādāt, kur dzīvot, pat par valsti nav skaidrs.
Un ik pa laikam nāk pārdomas, cik tā kultūra ir systemrelevant. It kā pats vēl naivi ticu, ka tai jākļūst pieejamākai un jāpadara vismaz kāda druska sabiedrības par labākiem, empātiskākiem cilvēkiem.
Bet tad atkal gribas vienkārši to visu mest pie malas un vienkāršāk liktos iet strādāt kaut kur ar ekseļa tabulām vai gāzu hromatogrāfu.

Uztaisīju šodien jaunu ierakstu, klausījos/skatījos un domāju.
Nu it kā ir diezgan labi, un tāds pašvērtējums man jau ir sasniegums, bet...
tā sēdēju un iztēlojos, ka esmu pie audition galda. Vai es sevi baigi gribētu? (pun intended)
Nē.

Nu es neesmu nekāds baigi rūdītais plencis, bet vispār drusku smieklīgi man šķiet, cik tādi vidusmēra hipsterintelektuāļu vācieši (kas - kā gadījies, kā ne - ir mans burbulis te) ātri pieļurbājas.
Varbūt latvieši tomēr ir dzērāju tauta? Nu tā, ka vējiņi pūš kaut kur pa ceļam uz Somiju.