Esmu nesen sācis vest strukturētus dialogus ar parādu piedzinējiem. Atbraucu mājās no ceļojuma un izrādās esmu parādā 50eur parādu piedzinēju kantorim. Mašīna, kura nav manā īpašumā kopš pagaišā gada decembra maijā ir pastāvējusi pie CSDD, bez numura zīmes, tas redzams bildēs, un dabūjusi sodu. Man vairāk radās jautājums, kā vispār varētu viņu reģistrēt, ja nav numura. VIN numuru gan Cityparks darbinieki bija dabūjuši, tagad man stāsta, ka ja mašīna nav bijusi pārreģistrēta ar jaunu numura zīmi, tad man jāmaksā sods.

Kaut kādā Bez tabu sižetā, kas arī šogad uzņemts redzēju, ka abas kompānijas rāda viena uz otru ar pirkstu - stāvvietu kretīni un parādu piedzinēji, ka otri tak kaut kur dabū informāciju nepareizu, bet mēs tak neko, tik darām savu darbu.

Esmu noilgojusies pēc Rīgas un pēc laukiem. Nākamnedēļ būšu tur. Londona ir karsta un izdegusi. Saule nebeidzas un lietus nesākas. Mikrotomāti gan uz terases gatavojas ražīgi.

Grab liminālā disene naktī, mežā, Sansusī notika. Notika tieši tā kā tam bija jānotiek. Un tagad viss ir pavisam citādāk.

Ar vienu aci lasīt Skumjos tropus un ar otru pārlasīt Hiperionu ir kkāda absolūti dīvaina un saderīga pieredze

Jo īpaši šajā laikā