Gemini AI: "...tie kalpo kā fundamentāls pamats visu pārējo zinātnisko apgalvojumu pārbaudei un verifikācijai (piemēram: "Kārlis 2026. gada 16. jūnijā pulksten 17.24 redz baltu gaismu")."

Bet toties izlasīju burvīgu drukas kļūdu

"mazsturbē"

Kontekstā "mazsturbē un raud"

bijām vakar uz ODU nacionālajā. visi slavē un un un varbūt tāpēc, bet manā skatījumā izrāde neiziet no rāmja "normāla izrāde". daudz "izkritienu" dramaturģiskajā materiālā.

vienīgais, kas likās izcils, ir abu vīriešlomas tēlotāji, es tur redzu SN nominācijas.

Jo vecāks palieku, jo vairāk nepateiktu komentāru, un arī paklusēt esmu iemācījies. No otras puses ar vien mazāk cilvēku ar ko gribētos parunāties un dalīties.


Šodien pabiju krustēva bērēs un pa ceļam uz notikuma vietu uzzināju, ka krustbērnam ir jānes krusts priekšā visiem, kas piedalās, kad izvada aizgājēju.

Pastaigājos ar krustu gana cienīgi, neaizskrēju prom no visiem un arī ar pieri neielikos zemē viņu nēsājot, bet sajūta kā es būtu nokļuvis kaut kādā filmēšanas laukumā, kur man ir jādara pilnīgi neiespējamas lietas, lai izdzīvotu. Kārtējo reizi vienkārši fiziski atrados tajā vietā, bet mentāli dvēsele bija aizceļojusi prom.

pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē.
pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam.
spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.

strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni.
vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk.
man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!

Nēnu tā kopumā visu atzūmojot, teikums "..ai man jāgatavo prezentācija par mīlestību no Berlānas, Lakāna un Fromma pozīcijām" neskan slikti. Vispār ikvienam starpcilvēku attiecību lietotājam ļoti iesaku Ēriha Fromma The Art of Loving

nu re, beidzot ko ieciboju, un tad visas sarunas tikai par puķēm

tik reti rakstu, bet visu laiku gribas. joprojām mēdzu domāt "postos".

bet tad nesanāk piesēsties, vieglāk ielikt bildi instagramā (ka man šorīt pirmais peoniju krūms viss uzplaucis!), bet biju vakar uz Kvadrifrona "es esmu tas, kas paliek pāri". par to jau jāieraksta tomēr.

nebija tik slikti, kā likās. bija pat labi. negribas spoilot, ja kāds nav redzējis, bet gaumīgs darbs ar paralēlēm, pretmetiem, šaubām.

atkal nosolījos ierakstīt biežāk.

bet jā, saplaukušas peonijas, katru rītu eju dārzā skatīties, vai nav aizmeties kāds kabacis (viņi pat ziedējuši vēl nav).

bērni aug lieli, vidējais jau izskatās pēc skolnieka, vecākais jau sit durvis dažreiz sejā, jaunākais runā gudrībās.