man, piemēram, nepatīk, ja sarunas gaitā vairākas reizes viens un tas pats cilvēks uzrunā vārdā, jo īpaši, ja runātāji esam tikai mēs divi. nez, kurā skolā to māca, ka tas ir labi un pareizi.

apple cider vinegar beidzās un darīju tā, kā lika - sāku gūglēt. par pašu bellu, par millu, par krosu ģimeni, par to, ar ko tad tas viss beidzās. skatoties, tā vien gribējās pusi varoņu nožmiegt. vai arī pat visus. man patika.

vakar īsti pa galvu iesita vīra teiktais, ka pasaulē vairs nav neviena labā,
nav nevienas labas lielvaras.

londona ir mainījusies, tā vairs nav britiski uzpūtīga, tā ir jauka, diezgan piezemēta, ārkārtīgi pacietīga un sirsnīga. īstus britus tā arī nesatikām.
no otras puses - londona ir mainījusies, tā ir nolaista, nemīlīga, nesakopta.

no trešās puses, londonā muzeji VISPĀR nav mainījušies. tas nav īsti uz labu, bet nu ko par to.

redzējām ļoti daudz, man ļoti patika, nogurām arī (drusku par vēsu, lai būtu pavisam omulīgi ārā).

Sonnet 104: To me, fair friend, you never can be old

By William Shakespeare

To me, fair friend, you never can be old,
For as you were when first your eye I eyed,
Such seems your beauty still. Three winters cold
Have from the forests shook three summers’ pride,
Three beauteous springs to yellow autumn turned
In process of the seasons have I seen,
Three April perfumes in three hot Junes burned,
Since first I saw you fresh, which yet are green.
Ah, yet doth beauty, like a dial-hand,
Steal from his figure, and no pace perceived;
So your sweet hue, which methinks still doth stand,
Hath motion, and mine eye may be deceived:
For fear of which, hear this, thou age unbred:
Ere you were born was beauty’s summer dead.

Fun fact: pastāv diezgan valīda teorija, ka čalītis, kuram šis dzejolis veltīts, ļubestības sākumā ir bijis astoņpadsmitgadīgs, un, kā redzam, dzejolis runā par apmēram trīs gadu periodu.

tikko atcerējos, ka aizmirsu aizbraukt uz pakomātu pēc paciņas.
pēc paciņas, karl!

pasaule ir siltuma izslāpusi

bija pārāk laba cena, lai būtu patiesi, heh.

nedomāju, ka piedzīvošu kaut ko tādu, bet - buffy the vampire slayer, iespējams, augšāmcelsies!

also, izrādās, ka ir diezgan liels izacinājums noskatīties american psycho ar mazu bērnu mājās. tā jau neko, bet jābūt gatavam ātri nopauzēt un pievērt ekrānu.

taisnību sakot, man darbā atrastos kāds vīriešdzimuma pārstāvis, kam pateikt: "kāpēc tik nopietns? pasmaidi!"

varbūt jums ir arī kāda lieliska idejai Londonai?
braucam ar visiem mazajiem susļikiem uz 6 dienām (viena diena Harijā Poterā), esmu jau nobukojusi national gallery, natural history museum un tate.
gribētos pavazāties pa šarmantām ieliņām, svētdienas tirdziņiem, braukt ar autobusu, pastaigāt pa krastmalu.

pirmajā vakarā berlīnē pazaudēju balsi. un ej un iestāsti, ka tas tikai viens auksts štērnītis uz ielas nulle grādos, nevis visa nakts reivos.
bet tā jauki, auksti, bet daudz daudz staigājām, ir dažas brīnišķīgas izstādes (o, Nan Goldin!), vēl brīnišķīgāks berlīnes vaibs pats par sevi.
man laikam tieši šādi vajadzēja - bez liekas agendas, bet ar lērumu ikdienas soļu un skatu.
drusku jau arī mūziku paklausījāmies, i elektroniku, i trāpījām uz Jāņa Petraškeviča pirmatskaņojumu, kaut ko iepirku mauerparka krāmeniekā, nofočējos fotobūdā, un vispār.

omg, manam kaķim garšo jūraszāļu uzkodas! nograuza kā pasaules gardāko delikatesi.