pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants


bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell


un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj.

pēdējā laikā savairojušies šoferi, kas 50 vietā brauc uz 20 un pirms manevriem konsekventi nerāda pagrieziena rādītājus

šorīt braucu no spices sporta kluba, ārā bija joprojām mīnus 16, viss apsarmojis, balts, skaists un te - skrējējs šortos un bez krekla.
kāpēc?
kāpēc tā nodarīt savai ādai?

atpakaļ ir!

The mair it snaws
(Tiddely pom),
The mair it faws
(Tiddely pom),
The mair it faws
(Tiddely pom),
It’s lyin.
And it’s mibbe a phase
(Tiddely pom),
But hoo cauld ma taes
(Tiddely pom),
Hoo cauld ma taes
(Tiddely pom),
Are steyin.

bet tā kā ciba ir sākusi runāt par bērnu sporta aktivitātēm tieši mana ieraksta par šahu sakarā,
tad sanāk, ka šahs IR īsts sports.

varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim?

viņš ir ķluvis par šahistu.
tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums.
kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē.

tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!!

viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī.

bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji.

latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas.
tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā).
bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd.

aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis.