Kad jau jūs gandrīz visi te vaimanājat par ziemu vai priecājaties par pašizdomātiem priekšlaicīgiem pavasara vēstnešiem, mani arī brīžiem pārņem šaubas - varbūt es sev esmu tikai iestāstījusi, ka man patīk februāris? Ka man patīk, ka gaismas vairāk, bet sniegs vēl ir. Ka nekur vēl nav jātraucas, var vienkārši dzīvot. Man vēl nepietiek ziemas. Es šogad tikai vienreiz esmu slidojusi, bet slēpojusi vispār vēl ne. Kas man nepatīk, ir apkures rēķins. Bet citādi mani vairāk biedē marts un aprīlis. Ar rudeni un mīlestību, protams, ir traki, bet aprīlis man ir vēl viens tāds kritisks mēnesis, pavisam kritisks. Aprīlī man ir grūti tikt galā. Tik viegla ievainojamība. Pērn es pusi aprīļa noslēpos Somijā. Ideāli būtu kā tajos ziemeļos, kur dažkārt pat vēl visu maiju ir sniegs. Tik daudz gaismas. Vot tā es gribu.