Es varu dzert sauso sarkano vīnu, vai viskiju. Bet no šampja man ir slikti.
Toties labi pastaigājos pa lietu. Vajadzēja iet reģistrēties bezdarbniekos, uz Teiku. Viņi tagad ir tai lielajā mājā un kaut kā tur nav tik pazemojoši kā vecajās telpās. Atpakaļ izdomāju iet kājām. No Brīvības ielas līdz gandrīz Deglava, cauri visai Teikai un Purčikam. Lietus tik lija. Šodien tieši pirmo reizi uzvilku melno mēteli ar kapuci, kuru valkāju Alajarvi, nu, no tiem siltinātajiem lietusmēļiem. Es viņā izskatos pēc mazliet novecojušas skolnieces. Sagribējās ēst, iegāju veikalā. Saliku pirkumus mugursomā. Alajarvi, kad dzīvojām tur ar Blondo, veikals bija piecus kilometrus no mājas. Kad gājām, pilnas mugursomas. Sastūķējām somās ēdamo un devāmies atpakaļ. Tuvāk centram ir asfalts, pārējais - dubļains zemesceļš. Gar malām - mājas. Somu bērneļi brauc no skolas ar riteņiem, tantes stumjas ar saviem jokainajiem vāģiem, kā dubults samokāts/skrejritenis. Vidū pirkumu grozs, tante atsperas un brauc. Ja no kalna sanāk, tad ilgi var nesapūlēties. Bija aprīļa sākums, laiks ārā kā tagad. Sākumā vēl pat turējās sniegs. Man patika dzīvot Alajarvi, ar visu nesmuko, garlaicīgo dabu. Man patika tā māja. Patika Blondā. Vajadzētu vēl kādu rezidenci.