a man pat vienalga kāds rīts tikai gribas izdzert ko kafiju klusumā vai mierīgi runājoties un lai lielā istaba nav savandīta
kā viņiem izdodas tik īsā laikā visu izdemolēt
kāpēc viņi nevar būt mājās, bet klusi un mīļi, pēc kārtas ar mani jauki parunāties, es pat pieciestu to briesmoņa tērpu virs pidžamas, tikai lai klusi, paēst, nekašķēties