Uz vienu Prāta vētras koncertu es tomēr esmu bijusi. Ja to var saukt par koncertu. Viņi spēlēja uz kuģa. Ja nemaldos, uz dāņu kuģa. 94. gada augustā tas stāvēja Rīgas ostā un tur varēja iet tusēt. Man bija deviņpadsmit. Es atbraucu no laukiem un aizgāju pie drauga, kurā tolaik biju briesmīgi iemīlējusies; formālais mana nāciena iemesls bija tāds, ka man vajadzēja naudu un viņš man bija parādā. Es uztraucos, kādu laiku nebijām tikušies, viņa meitai bija trīs vai četri mēneši. Viņš bija priecīgs, nauda bija, ciemos vēl kāds viņa draugs. Un mēs visi trīs aizgājām uz to kuģi un iedzērām, un tā. Kas tā par grupu, es prasīju, Prāta vētra, viņš atteica, diezgan normāla.