esmu pret formām savas bērnības sakarā. formu valkāju, un arī pārējā laikā man nebija īsti izvēles, ko vilkt, jo dzīvoju dziļos laukos un vecāki (audžumāte) nopirka tālajā veikalā kaut ko pēc savas izpratnes, bet tas man pilnīgi un galīgi nepiestāvēja. tā tikai pēc vidusskolas varēju sākt vilkt to, ko pati izvēlējos, un man nebija kaut kāda smadzeņu kroka attīstījusies vispār par to, ko man vilkt un kā izpausties. ģērbos vienkārši drausmīgi, ar tādu apziņu, ka neko labāku jau neesmu pelnījusi. gadi 10 pagāja, kamēr atradu savu stilu. tāpēc tagad ar bērniem nesu šmotku kaudzes no humpalām un ļauju viņiem izvēlēties un kombinēties pēc patikas, lai drīzāk pie tā sava stila tiek.

formas - šuj kā gribi, vienmēr viņas daļai bērnu nepiestāvēs. nav tāda apģērba, kas vienādi piestāvētu gan tievajiem, gan resnajiem, gan apaļģīmjiem, gan sirdsveida sejām, gan košajām, gan pelēkajām. formas saka "tev būs vilkt apģērbu, kas tev nepiestāv, un samierināties ar to".