Lukass, kuram ir nepilni divi gadi, sēž pie galda un groza krūzīti - kad vienā pusē esošā uzlīme ar smaidiņu ir pret viņu, tad saka "sauļe", bet kad tā ir pagriezta pret mums, tad saka "nau", un tā neskaitāmas reizes, turklāt "sauļe" ik reizes tiek izteikts ar milzīgu prieku, bet "nau" - ar šķelmīgu viltību. To visu pavada atbruņojošs smaids. Viņam šī spēle neapnīk. Kā mēs esam notrulinājušies kopš šī vecuma. Atceros, kā Marģers, kad viņam bija divi gadi, Ziemassvētkos sajūsmā spiedza par dāvanu, bet Lieldienās bija tik neviltoti pārsteigts, ka "oliņas atnestas!".

Vai arī - manai mammai, kā zināms, nepatīk Marģera tagadējā grebene, un viņa raizējusies, ka Lukass no tās baidīsies. Taču Lukass mammu esot pārsteidzis, priecīgi tverdamies pie Marģera grebenes un spaikiem. Mamma sapratusi, ka Lukasam vienkārši nav aizspriedumu.

Ja jūs nekļūsiet kā bērni.