Oi, diez vai ir vērts to darīt, tā ir tāda laimes spēle, turklāt pilnīgi bez garantijas.
Kā Mārtiņa mamma savlaik vairākas reizes gan, es gan M. vecmāmiņa centāmies iegūt zosi Mārtiņdienā. Vienā no 4 mēģinājumiem sanāca kas ēdams, pārējos - nu tā, principā d* darbs un materiāls.
Zoss nedrīkst būt veca, nedrīkst būt liela pārmēru un vēl ir baisa jātne 4-5h garumā to aplaistot cepšanas procesā, mērot viņai temperatūru, utt. utt.

Man vēl ir saglabājušās receptītes no tiem laiciņiem, kad ar to eksperimentējām. Ja noteikti vēlies čakarēties, dod e-pastu, aizsūtīšu materiālus :)

Paši jau kuro gadu iztiekam ar lieliski nošmorētām vistu kājām, visi laimīgi un paēduši. Bez tam kā likums bērniem zoss negaršo :)