Pirku vistas fileju un apvainojos, jo man ir paģiras. Es tur stāvēju ļoti ilgi, sūtīju īsziņas, domāju, gaidīju, bet kad beidzot bikli palūdzu savas divas filejiņas, tad kāda sieviete aizvainota norādīja, ka viņa arī tur esot, un pārdevēja uzreiz pievērsās viņai. Es gan teicu, ka es jau tur biju pirms viņas, un ka rindas priekša ir šeit, bet viņa vairs ar mani nerunāja, nuja, jo viņa uzvarēja. Patiesībā es nebiju nemaz tik pārliecināta par rindas struktūru, tikai zināju, ka gaidu ilgi. Pārdevēja mīļi mierināja, ka apkalpos visus, un pēc tam pakalpīgi izvēlējās man skaistāko filejiņu. Un es labi zinu, ka citkārt arī es būtu bijusi augstprātīgi iecietīga, bet šoreiz apvainojos. Kāpēc mēs dažreiz esam tik ievainojami par tādiem sīkumiem?