Nu labi. Nevaru palielīties, ka šogad es būtu diži daudz paveikusi. Drīzāk turējos uz iepriekšējiem lauriem. Lielākoties visi pavērsieni iekšēji. Taču es biju laimīga šogad, un mēģinu sev iestāstīt, ka ne jau kalendārajai gadu mijai pa spēkam to nojaukt.

Brūnajā lūgšanu grāmatiņā, kas man jau labi sen neglābjami notriepās ar kaut kādu roku vai sejas krēmu un attiecīgi nācās izmest, bija apmēram tāda lūgšana: Kungs, es Tev novēlu savus darbus, kaut arī to ir maz un tie paši nepilnīgi - svētī un izlabo tos, bet mani, Tavu nederīgo kalponi, vadi ceļā uz pestīšanu. To es pēc atmiņas mēdzu atkārtot, un tas ir mierinoši.

Priecīgi jums visiem!