Ir grūti dabūt sevi augšā sešos, lai ietu uz spāņu valodu, gatavot bērniem brokastis, ievilkt riteni liftā (durvīs nomaucās viens no stilīgajiem rokturiem un iekrita šahtā), bet jauki ir pēc tam braukt, īpaši atpakaļ uz mājām dzidrā rītā kā šis, kāds faktiski ir bijis viss rudens, izņemot to vienu vakaru, kad izliju līdz ādai. Turklāt no rīta skolā var nopirkt šausmīgi gardas bulciņas un tad mājās pie kafijas ar padarīta darba apziņu. Tur tagad vispār viss ēdiens ir garšīgs, kā agrāk neesot bijis. Tagad ir jāizvāra frikadeļu zupa, lai arī bērniem būtu ēdiens, jāizmazgā grīda un tad atkal uz skolu.