annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2004-09-20 14:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Piedodiet, sūdzos
Īstenībā man nevajadzētu iet nekur. Bērniem atkal ir nervozais periods, ne bez manas vainas. Šonakt bija pavisam jautri. Pirmo nakts daļu raudāja puiks, pēc tam meita ilgi niķojās un neļāva gulēt brālim. Es zinu, ka tik lieli bērni naktī nemostas tāpat vien - tas nozīmē, ka kaut kas ir aizgājis greizi. Dēlī, dirsā vai kaut kā tā.
Tagad, lai viņus savāktu atpakaļ, vajadzētu katram ilgstošu nedalītu uzmanību, režīmu, rutīnu, un tā vismaz nedēļu, ko mēs īsti nevaram. Un pēc divām nedēļām man jālido uz ziemeļiem. Kā lai es atstāju viņus šādā stāvoklī?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skuka
2004-09-20 16:08 (saite)
Kad ar manu puiku ir slikti, viņš nograuž nagus līdz asinīm. Kad normāli - nograuž tā nemanāmi. Šķēres šim nolūkam tiek lietotas tikai skolas brīvdienās, un arī tad ne vienmēr. Ļoti jūtu to saikni ar manu garastāvokli, ar tēva garastāvokli - pat tad, ja es it kā valdos un man pašai šķiet, ka uz āru neparādu. Jā, un ar manu aizņemtību arī. Lai gan vissliktākā ir aizņemtība bērna klātbūtnē, sliktāka par prombūtni. Tas ir tad, kad esi kopā ar bērnu, bet visas domas citur. To viņi jūt perfekti un reaģē uzreiz.
Un to, kas ar viņu notiek ārpusē es vispār nevaru ne kontrolēt ne novērst.
Kad būsi prom, viņi varbūt nomierināsies:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2004-09-20 16:37 (saite)
Tā viš ir par to aizņemtību bērna klātbūtnē, prombūtni domās:(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?