Kardināls Pujats intervijā portālam Mango:

Nesen kādā aptaujā tika noskaidrots, ka Vatikāna priesteru mīļākā mūzika ir bītli un Pink Floyd. Vai jūs arī klausāties tādu pasaulīgu mūziku?

Es neesmu tāds speciālists. Kas to var atšķirt - klasiskā mūzika, bītli, roks? Bet kad bija tas garais maratons ar dziedošajām ģimenēm un kad gatavojās tam Eiro konkursam, tas ir ļoti interesanti. Es neesmu mūziķis, bet man mūzika ir pacilājoša. Izņemot tādus, kas tur bļauj un ar tiem ragiem. Viens ar ragiem tak Eiro mūzikā vinnēja, vai tik tie nebija somi? Man liekas, ka tas bija kaut kāds pārpratums - viņi nepārsteidza ar savu mūziku, bet ar izskatu.

Un kā jums ar populāro literatūru? Droši vien, ka nelasāt tikai teoloģiskus traktātus...

Caurmērā skrejoši pārskatu ejošo presi, bet vairs... Kad gāju ganos, izlasīju visus Senkeviča romānus ar viņa patriotisko un reliģisko noskaņu. Bet sēdēt es ne visai mīlu. Upīša Zaļo zemi es nekad neesmu izlasījis līdz galam. Bet virsū man nepatīk skatīties tādām grāmatām kā tā angļu rakstniece, kas izlaida tos naudas gabalus par burvestībām.