Saposu meitu uz skolu un gāju atkal gulēt, iedevu dēlām pankūkas un atkal gulēt. Piecēlos tikai nesen, kad uz skolu aizgāja arī dēls, pirms tam skaļi izteicis viedokli manis pārvietoto baseina maisu, kas viņam esot jauki stāvējis lielajā istabā.
Miegs nāk tāpēc, ka vakar un aizvakar naktī skatījāmies 2006. gada Meistaru un Margaritu, kaut kā Lieldienās izdomājām, ka jānoskatās vēlreiz visas desmit sērijas. Man šoreiz patika pat labāk nekā pirms četriem gadiem. Pēdējo sēriju vispār sirsnīgi noraudāju.
Bet saprast līdz galam to visu laikam neviens īsti nevar. Kad pavisam agrā jaunībā pirmoreiz lasīju grāmatu, nesapratu vispār praktiski neko. Par Jēzu un Pilātu toreiz likās garlaicīgi, par Meistaru un Margaritu - neizturami bēdīgi un arī īsti nesaprotami. Vienīgi tas Maskavas tēlojums un Volanda kompānijas joki patika jau toreiz.