annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2010-03-23 10:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pamodos noraudājusies, tā, ka spilvens slapjš un degunā tūska. Sapnī biju gleznošanas darbnīcā, drīzāk skolā nekā akadēmijā, jo apkārt bija tikai klasesbiedri, sākās stunda, bet es nevarēju atrast neko, uz kā gleznot. Visi audekli, izrādās, piederēja kādam citam, un nekur nebija pat visapskretušākā kartoniņa (kas dzīvē nekad tā nevarēja būt, vienmēr kaut kur mētājās izmantojami nevajadzīgi hlami) un neviens man negribēja neko iedot vai aizdot.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]annuska
2010-03-23 12:11 (saite)
jā, Tu tur arī biji un devi neadekvātus padomus no nākotnes viedokļa - ieteici iziet pa kaut kādu greznu ielu, kur mēs abas tikai pastaigāties ejam, un nopirkt gatavu audeklu - bet man tagad nauda būs tikai ceturtdien, un es sapnī to zināju

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]citronmeetra
2010-03-23 12:23 (saite)
Pat sapņos es neesmu nekāds gurais padomdevējs :DDD Un man tā būtu gribējies pateikt kaut ko lielu un svarīgu! Un iedot Tev Laimes Audeklu, kas nekad nebeidzas, kamēr vien Tu glenzo un dzīvo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2010-03-23 12:25 (saite)
:))) citi klasesbiedri reaģēja daudz sliktāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?