annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2004-07-27 14:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mēs atkal sarunājamies aprauti, ar pauzēm. Par ko es runājot ar draugiem, viņš samulsis jautā.(Vakar tieši bija ciemos pāris draugi, tikko no Parīzes, un valodas plūda kā strautiņš.) Es pasaku, ka man nav nepieciešamības aizpildīt klusumu. Pasaku to, ka veci draugi runādamies sēž uz pagātnes spilvena, bet jauni taustās. Ka mani interesē tas, ko viņš stāsta, bet nevaru kā traktors braukt viņa privātajā dzīvē. Ka es gribu, lai viņiem iet labi. Ka man patīk Daiļā. Man arī, viņš nopūšas.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]drudzis
2004-07-28 15:07 (saite)
aparātu, gan jau numuru arī :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2004-07-28 15:16 (saite)
Neesmu. Man ir tikai viens vecs telefons, ne reizes nav pazaudēts. Numuri gan ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drudzis
2004-07-28 15:24 (saite)
huh. tas ievieš skaidrību.
biju jau pārliecināts, ka esam kur tikušies.
veci telefoni tik vienkārši nezūd :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?