Es gan atceros, ka dažas ziemas bija diezgan grūtas. Tieši ziemās naudas bija ļoti maz. Un tad bija viena tāda ziema, kad regulāri mājās ēdām kartupeļus ar sīpolu mērci, uz skolu man līdzi bija maz naudas un visu dienu gribējās ēst. Pavasarī pēc tās ļoti grūtās ziemas man rādījās vīzijas - apelsīni, kas skien pa dzelzceļa sliedēm :))) Noteikti esmu jau to stāstījusi.
Bet citādi deviņdesmitie bija lielisks laiks - jaunības pati virsotne, vidusskola, akadēmija, draugi, mīlestība. Šausmīgi skaisti.