annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2008-07-26 01:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Neviens man neiestāstīs, ka ceļot ar bērniem ir foršāk nekā bez. Tomēr to var izturēt, un savs mīļums tai visā ir. Man joprojām patīk Berlīne. Dusmas tikai, ka šeit ir tiešām karsts un jums tur Rīgā arī ļoti labs laiks, kas beigsies droši vien tieši tad, kad atgriezīsimies un gribēsim braukt tur uz jūrām un tā.
Mans dēls ir ļoti labs ceļotājs. Viņš nečīkst, negurst un ir gatavs daudz staigāt. Viņš arvien grib ko uzzināt. Viņam ir svarīgi visu izskaidrot sev un tad skaļi, viņš ir vērīgs un uzdod daudz jautājumu. Brīžos, kad viņš dedzīgi stāsta jaunatklāto patiesību, atpazīstu sevi, īpaši kādreizējo sevi, un saprotu arī tos, kas ne visai grib šīs atklāsmes klausīties. Jo gribas vienkārši būt un vērot. Vēl ir labi, ka mums ir pašiem savs dzīvoklis, kur palikt, vēss, kluss, ļoti jaukā rajonā, kas atgādina Tomsona ielu, kaut neskaitās necik smalks. Šajā dzīvoklī jau gandrīz gadu dzīvo mana māsasmeita ar draugu, un pašlaik viņi ir Rīgā mūsu mājās. Šeit ir kaķis Ēriks, kad viņu grib apmīļot, viņš neapmierināti ieņerkstas.
Man bija vēl visādas gudras domas un bija arī ļoti personiskas, es gribētu tās jums uzrakstīt, taču tagad esmu ļoti piekususi. Rīt no rīta ir jābrauc uz sestdienas tirgu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skuka
2008-07-26 11:28 (saite)
Ai, man gan ļoti patīk ceļot ar bērniem! Bet tad, kad viņi ir sasnieguši noteiktu vecumu - tādu, lai spēj vienalga kādā līmenī (proti, savā) vispār saprast, ka atrodas ārzemēs un ka te ir citādi kā tur. . Tiesa gan, mēs ar Pogu ceļojām uz Indonēziju, kad manam mazbērnam, Pogas bērnam pat nebija pilns gadiņš, un arī tas bija ļoti jauks ceļojums, bet tad jau visa tā rūpe bija Pogai. Lidostās bārmeņiem lūgt pudelīti sasildīt:)
Bet - par mani pašu. Ar Pogu es pirmo reizi biju tieši Berlīnē (pēc tam gan braucām tālāk, uz Vācijas dienvidiem). Viņai bija apmēram 12 gadi un viņa pirmo reizi bija ārzemēs. Un viņa nebija redzējusi savā dzīvē gandrīz neko no tā visa, ko tagad redzam mēs - kaut vai Narvesen kioskā:) Pat hot-dogu viņa nebija redzējusi, nerunājot par hamburgeru. Un tad - tas bija fantastiski - vērot to milzīgo, neaptveramo prieku, pārsteigumu, laimi... jā, un arī pateicību, ka esmu viņu paņēmusi līdz. Toreiz ārzemes vēl patiešām bija ārzemes. Nevis kā tagad - puikam tāda ārzemēs braukšana ir gandrīz pašsaprotama lieta.
Viņš ir citāds, neizrāda savu pārsteigumu tik klaji, mēdz būt kaprīzs, bet, vienalga, man patīk viņu ņemt līdzi. Mēs esam pat braukuši divatā, bez anonymous - jo tā ir iespēja būt patiešām ar viņu kopā un runāt, mājās tas ir pavisam savādāk.
Ar Pogu man patīk ceļot vēl arvien, lai gan viņa nav vairs bērns,jo viņa visur vieš prieku un visu padara interesantu, un, galvenais, neizskatās, ka viņai būtu iebildumi ceļot ar mani. Pēdējā laikā mums nekur nav sanācis kopā doties, tāpēc es ļoti, ļoti ceru, ka manas veselības dēļ neizjuks plānotais brauciens uz Berlīni augusta beigās, kur plānojam doties mēs abi ar anonymous, Poga un puika. Un dzīvosim apartment-hotelī, vienā dzīvoklī. Tam vajadzētu būt baigi labi. Vajadzētu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]annuska
2008-08-04 00:18 (saite)
Nu, patiesībā man arī beigu beigās tīri labi patika. Ar bērniem gan ir dažas korekcijas plus viss notiek dārgāk un lēnāk, un, jā, mūslaiku bērniem vairs nav tik liels tas pārsteigums. tomēr - manējie pirmo reizi lidoja un daudz ko nebija redzējuši. Puikam vispār viss ļoti patika, meitai gan vairāk interesēja saldējums, rotaļlaukumi un strūklakas.
Pa vienam būtu vispār gandrīz ideāli. Bet nu mana sūrošanās par bērnu kašķiem paliek nemainīga vai Rīgā vai Berlīnē:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?