Es kopš vakardienas esmu gluži cits cilvēks. Vakar es pirmo reizi pavisam viena braucu ar mašīnu!!! Un neviens mani nebāra, citi braucēji nepīpināja. Nu, vakar gan bija svētdiena. No sākumā gribēju tepat pa Purvciemu, bet tad kaut kā aizbraucu uz Mežciemu un gar kinostudiju uz Juglu, jo ilgi nevarēja apgriezties. Beigās tomēr aizbraucu atpakaļ, smuki noparkojos pie Dominas zem tilta (augšā stāvvietā vēl šoreiz negribējās braukt), aizgāju uz Dominu, atnācu atpakaļ, smuki atslēdzu mašīnu, piespiežot pogu, tiku galā ar imobilaizeri, iedarbināju motoru un smuki aizbraucu mājās. Tikai parkoties pie mājas gan tik spoži neveicās, jo tur ir šaurs un šitais vecais septītais bembis, ar ko man turpmāk būs braukt, ir varen garš - krietni garāks par visām mašīnām, ar ko es mācījos braukt. Droši vien es agri vai vēlu būtu tikusi galā, bet mani nervozēja citi auto, kam vajadzēja pabraukt man garām. Beigās mani pamanīja Mārtiņš ar bērniem un mašīnu kaut kā nolika. Ar auto turēšanu pie mājas kļūst arvien trakāk, jo pie mums Purčikā ir likvidētas vairākas maksas stāvvietas - paredzēts to vietā celt jaunas mājas. Plus vēl cilvēki tik pērk auto. Mājā ir 71. dzīvoklis 12 stāvos, un tas nozīmē, ka teriorija ap māju ir par šauru, pat ja auto nav visiem. Tā dēvētā iela ir šaura un laukums pie mājas skaitās ietve (tas nozīmē, ka mēneša beigās tur parkoties maksā 10 latus) un tas pats ir pilns.