Mēs šodien ķīmijā taisījām kaut kādu interesantu eksperimentu. Diemžēl es neko neatceros - ne to kā saucās tā ierīce, ne to kādas vielas jājauc un neatceros arī to kas, jāpievieno krāsiņai, lai gan tas viss ir tik interesanti. Mamma par to dusmojas. Dusmojas, jo es neiznu ka mazgāšanas līdzekļos atrotas fosfāti. Man pamaskolā ķīmiju mācīja ļoti minimāli un tagad es vienkārši mēģinu sākt celt māju sākot ar jumtu. Es priecājos, ka man tas izdodas vismaz tik daudz, cik uz šo brīdi es saprotu.
Man dienā ir astoņas stundas. Viņas visas ir ļoti dažādas. Nekad neesmu domājusi par to, ka man ir grūti pārslēgties no vienas uz citu, bet šodien to sapratu. Ja man dienā ir divas ieskaites, nav brīnums, ka neatceros ko darīju pirmajā stundā.
Doma ir tāda, ka tagad vēl tas pētnieciskais, draugiem un Jānim laika galīgi neatliek. Un man galvā atkal ir juceklis un vispār ziema iesūkā.