kā Tu, cilvēks, vari zināt, ka galva pilna ar kakām? Tu meditējot iekāp kaķa kakā...

bet ja nopietni, esmu izlaidusies. kā morāli, tā miesās un mani tas nomāc un tracina vienlaicīgi. pilnmēness, draugs, arī dara savu, bet visā visumā pati esmu sev to nodarījusi un neviens cits. tā nu savā izmisumā par visu - izdegšanu, nomāktību un resnumu, cēlos no rīta un sapratu, ka prāts pārāk pilns ar drazu, lai mēģinātu vēl izmisīgi kustināt ķermeni, cerībā nodedzināt kādu kaloriju. jāizmet atkritumi un tad var sākt tīrīt māju. ošo deju meditācija bija mans šīs dienas sākums. smieklīgo brīdi jau pastāstīju - ielecu kakā vienā brīdī. bet kopumā pēc holotropās elpošanas pieredzes labi sajutu brīžus, kad no manis "lauzās ārā" bloki, kam biju ļāvusi iestrēgt. dejoju, raudāju, kratījos, kliedzu, kliedzu un ārdījos - sajūtos kā iepinusies tīklos - un nemaz nevajadzēja izlauzties, pietika ar sajūtu, ka uz brīdi esmu brīva un man vairs negribas būt sasietai, sapītai vai sapistai!
pēs aktīvās daļās ir jāpasēž klusumā. es raudāju, skaitīju tēvureizi un teicu Dievam, ka es vairs necīnīšos, necīnīšos pret visu, es atdodu savu dzīvi viņa rokās caur mīlestību un uzticību. interesanti notiek - ar māsu par to esam runājušas, atliek nepiekopt apzinātības praksi, ka nemaz nemani - esi atkal purvā iekšā. par atdošanos Dievam, par uzticēšanos - tas nav jaunums vai jauns atklājums, ja esi sapinies ikdienā, sāc cīnīties pret to - tajā brīdī paļaušānās izbeidzas un sākas cīņa. Es, konkrēti, cīnos pret pārmaiņām. pēc meditācijas ar lūpukrāsu uzrakstīju uz spoguļa "nav ceļa atpakaļ! tikai uz priekšu!" esmu savas dzīves visbailīgākajā brīdī, jo es mainos. Un nav svarīgi, kas ir bijis un kas būs - šis ir visbailīgākais, jo šis ir vienīgais brīdis, kas notiek. pārējais - ir bijis vai būs, bet nav tagad. atceros no the peacefull warrior : where are You? - here; what time it is? - now. be here now.
es izmisīgi pretojos pārmaiņām - ielaižu vājumu ķermenī un garā, padodo pati sev, kapitulēju. lai arī tik pat daudz spēka no manis prasītu...vienkārši darīt. ne cīnīties, bet darīt - man ir miljons ceļi un tikai es izdaru izvēli, par kuru no tiem iet. es izdarīju izvēli šorīt, pa kuru ceļu neiet - jo ceļa atpakaļ nav. es sev nepārmetu, es nedusmojos, man pat nav skumji. jūtu sevī izaicinājumu, iedvesmu iet un skatīties, kur mans ceļš ved.
meditācija ir prakse, ko atsākšu praktizēt. tas tāpat, kā saka par bekonu - viss kļūst labāks meditējot. vai pievienojot bekonu.

neatlikt, nesākt un nebeigt. notikt