365
Pilns aplis un 5 dienas-tieši tik ilgs laiks ir pagājis.
Mēs uzcēlām māju, bet tagad ir tikai drupas. Mērojot ceļu pie Tevis es klūpu aiz mūsu mājas ķieģeļiem, kas ir man ceļā. Nav jautājums kurš no mums tos iemūrēja, šodien tie mētājas pļavā, tur, kur mēs skrējām viens otram pretīm lai ātrāk, tik elpu aizraujoši ātrāk, nonāktu gienam otrā skavās, piespiestu tik cieši, ka nezinu vairs kur beidzies tu pats un sākas viņš un sajustu uzbudināto elpu uz kakla-tagad tie ķieģeļi kā sētas kranči man klūp kājās un neļauj, tie neļauj man nokļūt pie Tevis.
Šodien es redzu tikai drupas. Un es nezinu, vai mēs varam uzcelt jaunu namu.